Kas ir rozācija?
Īsā atbildeRozācija ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas visbiežāk skar sejas centrālo daļu — īpaši degunu un tam piegulošo vaigu apvidu. Rozācija nav tikai apsārtums. Vienam cilvēkam izteiktāks ir ilgstošs apsārtums vai piesarkšana, citam — iekaisīgi izsitumi, redzami sīki asinsvadi vai dedzināšana. Diagnozi nenosaka pēc vienas pazīmes; svarīgs ir izpausmju kopums un tas, kā tās laika gaitā mainās.
Kas raksturo rozāciju?
Rozācija nav vienkārši jutīgas vai viegli piesarkstošas ādas apzīmējums. Tā var izskatīties atšķirīgi, jo ne visiem ir vienas un tās pašas izpausmes un tās ne vienmēr ir vienādi izteiktas.
Ārsts vērtē, kur izpausmes atrodas, cik ilgi tās saglabājas, kā mainās un kas vēl tās pavada. Tāpēc rozāciju neuztver kā vienādu secīgu stadiju virkni visiem. Apraksts internetā vai fotogrāfija var palīdzēt saprast, ko vēlaties pārrunāt, bet diagnozi tie neapstiprina.
Kā rozācija var izpausties?
Īpaši nozīmīgs var būt raksturīgs, ilgstošs apsārtums sejas centrālajā daļā, kas periodiski kļūst izteiktāks. Tomēr arī tad diagnozi vērtē pēc pazīmju kopuma, nevis tikai pēc apsārtuma.
Rozācija var izpausties arī ar atkārtotu sejas centrālās daļas piesarkšanu, nelieliem piepaceltiem iekaisuma elementiem bez strutaina satura (papulām) vai strutainiem izsitumu elementiem (pustulām), kā arī redzamiem sīkiem paplašinātiem asinsvadiem. Dažādiem cilvēkiem šīs pazīmes parādās atšķirīgās kombinācijās.
Rozāciju var pavadīt dedzināšana, durstīšana, sausuma sajūta vai jutīgums. Šādas sajūtas sastopamas arī citos ādas stāvokļos, tāpēc tās palīdz aprakstīt pašsajūtu, bet pašas par sevi nenosaka diagnozi. Ādas sabiezējums un audu pārmaiņas rodas retāk un nav neizbēgams slimības posms.
Rozācija var rasties cilvēkiem ar dažādu ādas toni. Tumšāk pigmentētā ādā apsārtums un sīkie paplašinātie asinsvadi var būt grūtāk pamanāmi. Tāpēc ārstam ir svarīgs ne tikai ādas izskats, bet arī simptomu vēsture un tādas sajūtas kā siltums, dedzināšana vai durstīšana.
Kāpēc sejas apsārtums ne vienmēr ir rozācija?
Sejas apsārtums, iekaisīgi izsitumi, lobīšanās, dedzināšana vai redzami asinsvadi var būt arī aknes, ādas kairinājuma, kontaktdermatīta, periorāla dermatīta vai seborejiska dermatīta gadījumā. Arī īslaicīga piesarkšana vai daži redzami asinsvadi ne vienmēr nozīmē rozāciju.
Šie stāvokļi var izskatīties līdzīgi un reizēm pastāvēt vienlaikus. Nav vienas mājās pārbaudāmas pazīmes, pēc kuras tos droši atšķirt. Ja iemesls nav skaidrs, saprātīgs nākamais solis ir ārsta konsultācija, nevis diagnozes meklēšana pēc attēliem vai simptomu saraksta.
Kāpēc rozācija rodas?
Rozācijai nav viena vienkārša, pilnībā izskaidrota cēloņa. Tās attīstībā nozīme var būt savstarpēji saistītiem iekaisuma, imūnās sistēmas, asinsvadu un nervu regulācijas procesiem. Precīzi, kā tie mijiedarbojas, vēl nav zināms.
Praktiski tas nozīmē, ka rozācijas attīstību nevar izskaidrot tikai ar asinsvadu struktūras vai caurlaidības izmaiņām vai noteiktas infekcijas/mikroorganisma iesaistīšanos iekaisuma reakcijas procesa gaitā. Ja pētījumā ar rozāciju saistīts kāds faktors, tas vēl nenozīmē, ka šis faktors izraisa slimību.
Kā rozācija var mainīties laika gaitā?
Rozācija ir hroniska, taču tās izpausmes nav vienādi izteiktas visu laiku. Var būt periodi, kad apsārtums vai citi simptomi pastiprinās, un mierīgāki periodi, kad tie mazinās. Laika gaitā var parādīties citas izpausmes, bet rozācija ne visiem virzās caur noteiktām stadijām un ne vienmēr kļūst smagāka.
Ilgtermiņā mērķis ir mazināt traucējošās izpausmes un tās kontrolēt. Tas, kas vajadzīgs un kāds rezultāts ir sasniedzams, cilvēkiem atšķiras. Hroniska slimība nenozīmē, ka simptomi būs vienādi izteikti katru dienu, taču arī nav pamata solīt pastāvīgu izārstēšanu.
Vai rozācija var skart acis?
Rozācija dažkārt var būt saistīta arī ar acu vai plakstiņu iesaisti. Iespējams kairinājums, dedzināšana, sausums vai svešķermeņa sajūta, kā arī acu vai plakstiņu apsārtums. Šādas izpausmes reizēm var rasties pirms acīmredzamām ādas pārmaiņām, taču tās nav specifiskas rozācijai un var būt saistītas arī ar citiem acu stāvokļiem.
Šādu simptomu gadījumā nepieciešama medicīniska izvērtēšana. Īpaša uzmanība vajadzīga, ja ir acu sāpes vai redzes pārmaiņas.
Kad vērsties pie ārsta?
Pie ārsta vērsieties, ja sejas pārmaiņu iemesls nav skaidrs, tās ir neparastas, izteiktas vai strauji pasliktinās, kā arī acu simptomu gadījumā. Konsultācija palīdz saprast, vai izpausmes atbilst rozācijai vai tām ir cits iemesls.
Ko lasīt tālāk?
Ja rozācijas diagnoze jau ir noteikta un vēlaties saprast, kā ikdienā saudzīgi kopt ādu, nākamajā materiālā atradīsiet pamatprincipus, ar kuriem sākt. Ādas kopšana var atbalstīt ādu, bet neaizstāj medicīnisku ārstēšanu, kad tā ir vajadzīga.
Avoti
- AWMF/DDG. S2k-Leitlinie Rosazea. Register 013-065, Version 3.0. 2022.
- Tan J, Almeida LMC, Bewley A, et al. Updating the diagnosis, classification and assessment of rosacea: recommendations from the global ROSacea COnsensus (ROSCO) panel. Br J Dermatol. 2017;176:431–438.
- Hampton PJ, Berth-Jones J, Duarte Williamson CE, et al. British Association of Dermatologists guidelines for the management of people with rosacea 2021. Br J Dermatol. 2021;185:725–735.
- Schaller M, Almeida LMC, Bewley A, et al. Recommendations for rosacea diagnosis, classification and management: update from the global ROSacea COnsensus 2019 panel. Br J Dermatol. 2020;182:1269–1276.
- Chang YS, Huang YC. Role of Demodex mite infestation in rosacea: a systematic review and meta-analysis. J Am Acad Dermatol. 2017;77:441–447.e6.
- Geng RSQ, Bourkas AN, Sibbald RG, Sibbald C. Biomarkers in rosacea: a systematic review. J Eur Acad Dermatol Venereol. 2024;38:1048–1057.
- Alexis AF, Callender VD, Baldwin HE, et al. Global epidemiology and clinical spectrum of rosacea, highlighting skin of color. J Am Acad Dermatol. 2019;80:1722–1729.e7.
- Tan J, Blume-Peytavi U, Ortonne JP, et al. An observational cross-sectional survey of rosacea: clinical associations and progression between subtypes. Br J Dermatol. 2013;169:555–562.