Definīcija

Rozācija (rosacea) ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas galvenokārt skar sejas centrālo daļu — vaigus, degunu, pieri un zodu.1 Raksturīgākā pazīme ir noturīgs apsārtums, kas periodiski pastiprinās.

Slimībai ir remisiju un uzliesmojumu gaita: nedēļām āda var izskatīties gandrīz normāla, pēc tam kāds faktors izraisa saasinājumu. Šī svārstīgums ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi cilvēki gadiem to neuztver nopietni.

Cik bieži tā sastopama

Rozācija skar aptuveni 5% pieaugušo pasaulē.1 Slimība parasti sākas pēc 30 gadu vecuma, visbiežāk vecumā no 30 līdz 60 gadiem, taču var parādīties arī agrāk, tostarp bērnībā.

Vīriešus un sievietes tā skar aptuveni vienlīdz bieži — agrākais uzskats, ka rozācija ir “sieviešu slimība”, mūsdienu datos neapstiprinās.1 Atšķiras gan gaita: fimatozā forma (ādas sabiezēšanās, rinofīma) daudz biežāk attīstās vīriešiem.

Augstāks risks ir cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišām acīm un ķeltu vai ziemeļeiropiešu izcelsmi.1 Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji lielā daļā ietilpst tipiskajā riska grupā. Tumšākā ādā rozācijas pazīmes ir grūtāk saskatāmas, tāpēc tur tā biežāk paliek nediagnosticēta.1

Kas notiek ādā

Rozācijai nav viena cēloņa. Pašreizējā izpratne ir, ka to veido vairāku mehānismu kombinācija:1

Ģenētiska nosliece. Konstatēta saistība ar noteiktiem otrās klases audu saderības kompleksa (MHC II) variantiem.
Iedzimtās imunitātes pārmērīga reakcija. Ādā ir paaugstināts Toll-veida receptora 2, kallikreīna 5 un antimikrobiālā peptīda katelicidīna LL-37 līmenis. Tieši LL-37 pārpalikums uztur iekaisumu un palielina ādas jutību pret saules starojumu.
Neirovaskulāra disregulācija. Asinsvadu paplašināšanās notiek pārāk viegli un ilgst pārāk ilgi. Šajā mehānismā iesaistīts arī kalcitonīna gēna saistītais peptīds (CGRP), kas skaidro pietvīkumu un dedzināšanas sajūtu.
Vājināta ādas barjera. Āda zaudē mitrumu ātrāk, kļūst jutīga pret kosmētiku un vieglāk pakļaujas mikroorganismu ietekmei.
Ādas mikroorganismi. Rozācijas skartā ādā biežāk konstatē Demodex folliculorum ērcītes, kā arī Staphylococcus epidermidis; aprakstīta saistība ar Helicobacter pylori.

Ko no tā secināt praksē

Tā kā mehānismi ir vairāki, arī ārstēšana parasti ir vairākslāņu: viens līdzeklis mazina iekaisumu, cits — asinsvadu reakciju, trešais atjauno barjeru. Gaidīt, ka viens krēms atrisinās visu, nav reāli.

Kāpēc saule ir galvenais faktors

No visiem provocējošajiem faktoriem ultravioletais starojums ir nozīmīgākais.1 Tas darbojas divos līmeņos: bojā dermas saistaudus, kas balsta asinsvadus, un vienlaikus pastiprina iekaisuma reakciju caur to pašu katelicidīna mehānismu.

Tieši tāpēc ikdienas saules aizsardzība nav kosmētisks ieteikums, bet ārstēšanas daļa — arī Latvijas ziemā, un arī apmācītā dienā.

Kā uzstāda diagnozi

Rozācijas diagnoze ir klīniska — to uzstāda ārsts, apskatot ādu. Nav asins analīzes vai testa, kas to apstiprinātu. Biopsiju veic reti, galvenokārt lai izslēgtu citas slimības.

Diagnozi apstiprina viena no divām diagnostiskajām pazīmēm:1

noturīgs apsārtums sejas centrālajā daļā, kas periodiski pastiprinās;
fimatozas pārmaiņas (ādas sabiezēšanās).

Ja nav nevienas no tām, diagnozi var uzstādīt pēc divām vai vairāk galvenajām pazīmēm: pietvīkums, papulas un pustulas, telangiektāzijas (redzami asinsvadi) vai acu iesaiste.

Ar ko to sajauc

Atšķirt rozāciju no citām sejas slimībām ir svarīgi, jo ārstēšana atšķiras — un dažos gadījumos nepareizā terapija pasliktina stāvokli.1

Slimība	Kas sakrīt	Kas atšķiras
*Pinnes (acne vulgaris)*	Papulas un pustulas uz sejas	Pinnēm ir komedoni (melnie punktiņi), rozācijai to nav. Rozācija sākas vēlāk un ar apsārtumu.
Seborejiskais dermatīts	Apsārtums sejas vidusdaļā	Zvīņošanās un taukainas plēksnes uzacīs, deguna krokās, matainajā galvas daļā. Var būt vienlaikus ar rozāciju.
Perioorālais dermatīts	Sīki mezgliņi un apsārtums	Lokalizējas ap muti, degunu vai acīm, atstājot šauru veselas ādas joslu ap lūpām.
Sarkanā vilkēde (SLE)	“Tauriņa” formas apsārtums uz vaigiem	Saudzē nasolabiālās krokas, nav pustulu, pievienojas vispārēji simptomi (locītavu sāpes, nogurums).
Steroīdu izraisīta rozācija	Praktiski identiska aina	Attīstās pēc ilgstošas kortikosteroīdu ziedes lietošanas uz sejas; pēc to atcelšanas stāvoklis vispirms pasliktinās.
Demodikoze	Papulas, nieze, apsārtums	Izteikts Demodex savairojums; bieži raupja, “smilšpapīra” tekstūra.
Fotobojāta āda	Telangiektāzijas, apsārtums	Nav iekaisuma elementu; izmaiņas arī uz kakla un dekoltē, ne tikai sejas centrā.

Vai tā pāriet?

Rozācija ir hroniska slimība, kuru pilnībā izārstēt nevar. To var kontrolēt — un tas nav tas pats, kas “neko nevar darīt”.1

Pierādīts, ka pilnīga pazīmju izzušana ārstēšanas rezultātā pagarina laiku līdz nākamajam uzliesmojumam un uzlabo dzīves kvalitāti vairāk nekā daļēja uzlabošanās.1 Praktiskā secinājums: ārstēšanu nav vērts pārtraukt tajā brīdī, kad kļūst “gandrīz labi”.

Neārstēta rozācija daļai cilvēku progresē — pārejošs apsārtums kļūst pastāvīgs, pievienojas telangiektāzijas, retāk attīstās fimatozas pārmaiņas.

Slodze, ko neredz spogulī

Rozācijas ietekme nav tikai ādas ietekme. Pētījumos konsekventi tiek konstatēta saistība ar trauksmi, depresiju, pazeminātu pašvērtējumu un sociālu izolāciju.1 Papildus tam dzīves kvalitāti ierobežo pati izvairīšanās no provocējošiem faktoriem — atteikšanās no sporta, saules, siltiem dzērieniem vai sabiedriskiem pasākumiem.

Tas ir pamatots iemesls meklēt ārstēšanu pat tad, ja ādas izmaiņas šķiet “nelielas”.

Kad vērsties pie ārsta nekavējoties

Ja pievienojas acu sāpes, gaismas nepanesamība vai redzes pasliktināšanās — nepieciešama steidzama ārsta konsultācija. Acu rozācija smagā formā var bojāt radzeni.1

Kas ir rozācija