Cēloņi un provocējošie faktori
Ir vērts nošķirt divas lietas: kāpēc cilvēkam vispār ir rozācija un kas izraisa konkrētu uzliesmojumu. Pirmo ietekmēt nevar. Otro — lielā mērā var.
Kāpēc rozācija rodas
Rozācija ir daudzfaktoru slimība — nevis viena cēloņa sekas. Pašreiz zināmie mehānismi:1
| Mehānisms | Ko tas nozīmē |
|---|---|
| Ģenētiska nosliece | Saistība ar MHC II klases variantiem. Rozācija bieži sastopama vairākiem vienas ģimenes locekļiem. |
| Iedzimtā imunitāte | Paaugstināts Toll-veida receptors 2, kallikreīns 5 un katelicidīns LL-37. LL-37 uztur iekaisumu un pastiprina jutību pret UV starojumu. |
| Adaptīvā imunitāte | Th1/Th17 tipa reakcijas pārsvars; Th17 aktivitāte savukārt vēl vairāk ceļ katelicidīna līmeni. |
| Neirovaskulāra disregulācija | Asinsvadi paplašinās pārāk viegli. Iesaistīts CGRP — peptīds, kas saistīts ar pietvīkumu un sāpju sajūtu. |
| Ādas barjeras vājums | Pastiprināts mitruma zudums, vieglāka mikroorganismu piekļuve, augstāka jutība pret kosmētiku. |
| Mikroorganismi | Palielināts Demodex folliculorum daudzums, Staphylococcus epidermidis; aprakstīta saistība ar Helicobacter pylori. |
Ko rozācija nav
Tā nav infekcija un nav lipīga. Tā nav sliktas higiēnas sekas — otrādi, pārmērīga mazgāšana un skrubēšana to pasliktina. Un tā nav alerģija, lai gan āda uzvedas “alerģiski”.
Biežākie uzliesmojumu izraisītāji
Nacionālās rozācijas biedrības aptaujā, kurā piedalījās 1066 pacienti, tika noskaidrots, cik bieži katrs faktors provocē uzliesmojumu:3
Vissvarīgākais šajā tabulā ir tas, ko tā nesaka: neviens faktors neietekmē visus. Pat biežākais — saule — neskar katru piekto pacientu.
Latvijas klimata īpatnības
Divi vietējie apstākļi ir vērts izcelt atsevišķi.
Ziema. Vējš (57%) un aukstums (46%) kopā ar sausu, apsildītu telpu gaisu (41%) veido kombināciju, kas ādas barjeru nogurdina visu sezonu. Pietvīkumu parasti provocē nevis pats aukstums, bet strauja temperatūras maiņa — ienākšana siltumā pēc sala.
Pirts. Karsta vanna vai duša provocē uzliesmojumu 51% pacientu; pirts apvieno karstumu, tvaiku un temperatūras kontrastu. Tas nenozīmē absolūtu aizliegumu, bet nozīmē, ka reakcija jāizvērtē individuāli — un ka aukstā baseina lēciens uzreiz pēc karstuma ir tieši tāds kontrasts, kas rozāciju saasina.
Kā atrast savus trigerus
Vienīgā uzticamā metode ir pierakstīšana.3 Iemesls, kāpēc atmiņai nevar uzticēties: starp faktoru un uzliesmojumu bieži paiet stundas, un vienā dienā parasti sakrīt vairāki faktori.
Praktiska pieeja:
- Pierakstiet 4–6 nedēļas. Katru dienu: ēdiens un dzērieni, laikapstākļi, stress (1–5), fiziskā slodze, jaunie kosmētikas līdzekļi, medikamenti, un ādas stāvoklis (1–5).
- Fotografējiet vienā un tajā pašā vietā pie dienasgaismas, bez grima.
- Meklējiet atkārtojumus, nevis vienreizējas sakritības. Trigeris ir tas, kas atkārtojas vismaz trīs reizes.
- Pārbaudiet pa vienam. Izslēdziet vienu aizdomīgo faktoru uz divām nedēļām, tad atgriežiet. Ja pazīmes seko — apstiprināts.
Neizslēdziet visu uzreiz
Vienlaikus atteikties no sporta, saules, vīna, kafijas, siera un asa ēdiena nozīmē būtiski pasliktināt savu dzīvi, neiegūstot nekādu informāciju — jo nebūs zināms, kurš no tiem bija vainīgs. Turklāt fiziskās aktivitātes atmešana nav pareizais risinājums: labāk trenēties vēsākā telpā, īsākos intervālos un ar dvieli aukstā ūdenī.
Alkohols provocē uzliesmojumu aptuveni pusei pacientu, un sarkanvīns tiek minēts biežāk nekā citi dzērieni. Tas nav visiem — bet ja jums tas ir triggers, deva ir svarīgāka par veidu.
Atruna. Procentuālie dati atspoguļo pacientu pašu ziņoto vienā aptaujā un nav universāli piemērojami. Izmaiņas medikamentu lietošanā veicamas tikai kopā ar ārstu.